ES finansētā projekta ar ID 118471, ko koordinē Tartu Universitāte (UTARTU), 4.4. uzdevums.
Inger Klesment | Tartu Universitāte
GretelJuhansoo | Tartu Universitāte
AuksėBalčytienė | Vytautas Magnus University
Kristina Juraitė | Vytautas Magnus University
LāsmaAntoneviča | Baltic Center for Media Excellence
Baltijas valstīs – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā – dzīvo ievērojamas mazākumtautību kopienas, īpaši pie to austrumu robežām ar Krieviju un Baltkrieviju. Vēsturiski šie reģioni ir bijuši etniski daudzveidīgi, ar ievērojamu krievvalodīgo iedzīvotāju skaitu. Piemēram, Latvijā mazākumtautību grupas veido ievērojamu iedzīvotāju daļu. Lielākā daļa no tām ir krievi (25,6 %), kam seko baltkrievi (3,4 %), ukraiņi (2,3 %) un poļi (2,1 %). Šīs kopienas pārsvarā atrodas valsts dienvidaustrumu daļā, īpaši Latgales reģionā, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. Igaunijā ir arī ievērojama krievvalodīgo minoritāte. Saskaņā ar 2000. gada tautas skaitīšanas datiem krievi veidoja 25,6 % iedzīvotāju. Šīs kopienas galvenokārt koncentrējas valsts ziemeļaustrumu daļā, jo īpaši Ida-Viru apriņķī, kas atrodas gar Krievijas robežu. Lietuvas mazākumtautību sastāvā ir poļi (6,7 %), krievi (6,3 %), baltkrievi (1,2 %), ukraiņi (0,7 %) un ebreji (0,1 %). Poļu un krievu kopienas galvenokārt atrodas dienvidaustrumu reģionos pie robežām ar Baltkrieviju un Krievijas Kaļiņingradas eksklavu.
Šīs mazākumtautību kopienas, jo īpaši tās, kas atrodas pie Krievijas un Baltkrievijas robežām, ir īpaši jutīgas pret dezinformācijas kampaņām. Šo neaizsargātību veicina šādi faktori: lingvistiskās un kultūras saites ar Krieviju, mediju krievu valodā patēriņš un vēsturiskie naratīvi. Dezinformācija bieži izmanto šīs saiknes, lai izplatītu stāstus, kas var mazināt uzticību vietējām iestādēm un veicināt prokrievisku noskaņojumu.
Reaģējot uz to, Baltijas valstis ir īstenojušas dažādas stratēģijas, lai cīnītos pret dezinformāciju. Tās ietver plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes veicināšanu, atbalstu neatkarīgai žurnālistikai un sadarbību ar mazākumtautību kopienām, lai veidotu noturību pret informācijas manipulācijām. Lai pastiprinātu šos centienus, ir izveidotas reģionālās sadarbības organizācijas, piemēram, BECID.
Šis ziņojums ir 4.4. uzdevuma izpildes rezultāts, kurā ieguldījumu sniedza trīs BECID partneri: UTARTU, VMU un BCME. Uzdevuma mērķis bija izstrādāt medijpratības kampaņu, lai stiprinātu informācijas noturību un veicinātu pilsonisko aktivitāti krievvalodīgo iedzīvotāju vidū Baltijas valstīs – grupā, kas ir īpaši neaizsargāta pret valsts sponsorētām dezinformācijas kampaņām.
Lai risinātu iepriekšējās ziņojuma sadaļās uzsvērtos statistikas datus un reģionālās atšķirības Baltijas valstīs, katra partnervalsts izstrādāja pielāgotus rīcības plānus, kuru mērķis ir efektīvi sasniegt krievvalodīgos iedzīvotājus un/vai konkrētas mērķa grupas attiecīgajos reģionos. Katra valsts arī izstrādāja pielāgotus materiālus un atjaunināja prezentācijas, lai atspoguļotu unikālo pieredzi, vajadzības, problēmas un situācijas faktorus, ar kuriem saskārās, īstenojot WP4.4 pasākumus.