Nesenais BECID pētījums rāda, ka, lai sasniegtu cilvēkus, nepieciešams mazāk nosodījuma un vairāk ieklausīšanās. Ir vajadzīgas ilgtermiņa programmas, kas stiprina veselības pratību un veido uzticēšanos starp ārstiem un sabiedrību.
Pētījumā, kas veikts, izmantojot Q-metodoloģiju un kurā piedalījās 29 cilvēki Igaunijā, kuri vilcinājās vakcinēties, tika identificēti divi skatījuma tipi.
Pirmā grupa – vakcīnu skeptiķi, kuri neuzticas tradicionālajai medicīnai – bija pārliecināti par vakcīnu kaitīgumu. Viņi neuzticējās ārstiem, deva priekšroku alternatīvajai medicīnai, un viņu veselības informācijas avoti bija saistīti ar konkrētiem sociālo mediju kanāliem. Viņi bija pārliecināti par savām zināšanām – vai drīzāk “neapzinājās savu nezināšanu”. Viņi nebija atvērti jaunai informācijai, tomēr labprāt deva padomus citiem.
Otrā grupa – tie, kas uzticējās tradicionālajai medicīnai, bet tomēr vilcinājās – ticēja ārstiem un vakcīnu efektivitātei, taču viņiem trūka objektīvas informācijas un viņi juta, ka ir ietekmēti no polarizētajām sabiedriskajām debatēm. Viņu veselības informācijas avoti bija plaši, tomēr viņi saskārās ar informācijas pārslodzi.
Abas grupas augstu vērtēja personīgo autonomiju un uzskatīja, ka tradicionālo mediju atspoguļojums par šo tēmu ir vienpusējs. Viņi uzsvēra personīgas konsultācijas un niansētu skaidrojumu nozīmi, nevis saukļus un plakātus.
Vairāk lasiet Kristinas Seimannas, Andras Sībakas un Maritas Nappas rakstā, kas publicēts Humanities and Social Sciences Communications .