Tartu Universitātes (UTARTU) koordinētā ES finansētā projekta ar ID 118471 D2.5 daļa.
Evita Puriņa | RE:BALTICA/RE:CHECK
Ja vēlaties diskreditēt ES Baltijas valstīs, izplatiet zaļos melus un puspatiesības, piemēram, ka ES nekavējoties piespiedīs visus braukt ar elektromobiļiem, aizliegs remontēt vecas automašīnas un aizliegs kurināt ar malku.
Pirms gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām šie ir bijuši vieni no populārākajiem maldiem Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Taču kopumā šis periods ir pagājis mierīgi un bez lieliem dezinformācijas skandāliem.
Tas būtu bijis vēl mierīgāks, ja politiķi paši nebūtu radījuši dažādus melus, lai mobilizētu vēlētājus. Konkrēti Latvijā vairākas partijas, tostarp vēlētāju vidū populārākās, aktīvi izplatīja dezinformāciju par Zaļo un zaļo kursu, ES migrācijas politiku un valdības darbu. Lielā mērā tas tiek darīts ar TikTok starpniecību, kur aktīvo partiju un kandidātu skaits ir pieaudzis salīdzinājumā ar pašvaldību vēlēšanām tikai pirms dažiem gadiem.
“ES neļaus braukt ar vecām automašīnām”
Pēdējos gados vides aizsardzība Eiropā ir kļuvusi par vienu no galvenajiem maldināšanas tematiem līdzās Covid, Krievijas iebrukumam Ukrainā, LGBT+ tiesībām un dažādām sazvērestības teorijām. Baltijas valstis nav izņēmums. Gatavojoties vēlēšanām, šie maldi ir pastiprinājušies saistībā ar ES Zaļo darījumu.
Visās trijās valstīs mīti par elektromobiļiem ir izteikti dažādi. Sociālajos medijos maldinātājus un pret zaļo politiku noskaņotos politiķus papildina klikšķu vietnes. Latvijā viens no tiem maija beigās publicēja rakstu ar virsrakstu: “Līdz 2030. gadam mums nebūs atļauts braukt ar iekšdedzes dzinēja automašīnām”. Rakstā nav norādīts nekāds iemesls – no tā tikai noprotams, ka autors to saista ar it kā milzīgajiem nodokļiem, kurus cilvēki nespēs samaksāt. Tikmēr viena no pašlaik parlamentā nepārstāvētajām partijām – Jaunā konservatīvā partija – publicēja reklāmas plakātu ar saukli “Laiks nobremzēt zaļo kursu”. Plakātā arī teikts, ka “vecāki automobiļi tiks atļauti”, it kā būtu plānots tos aizliegt. Partijas kandidāts numur viens Tāls Linkaits pirms četriem gadiem bija Latvijas satiksmes ministrs un tolaik pats rosināja palielināt nodokļus vecākiem automobiļiem.
ES NEPLĀNO AIZLIEGT VECU AUTOMAŠĪNU IZMANTOŠANU, REMONTU VAI PĀRDOŠANU. DALĪBVALSTIS IR VIENOJUŠĀS TIKAI PAR TO, KA NO 2035. GADA VAIRS NETIKS PĀRDOTI JAUNI AUTOMOBIĻI AR IEKŠDEDZES DZINĒJIEM.
Papildus šiem vietēji radītajiem mītiem faktu pārbaudītāji ir ziņojuši arī par mītiem par elektromobiļiem, kas izplatās no valsts uz valsti. Piemēram, ka elektriskie policijas mikroautobusi . Francijā vai uzlādes stacijas Austrālijā patiesībā darbina degvielas ģeneratori.
Igaunijā un Lietuvā baumas par remonta aizliegumu pavadīja . sazvērestības teorija, ka tā ir daļa no ES plāna, kura mērķis ir mudināt cilvēkus iegādāties jaunus, videi draudzīgākus transportlīdzekļus. Šī teorija bija populāra arī citviet Eiropā. Igaunijas Delfi faktu pārbaudītāja Kaili Malts norāda, ka Igaunija pašlaik cenšas ieviest jaunu automašīnu nodokli, un šāda maldinoša informācija var radīt iespaidu, ka tas tiek darīts ES spiediena rezultātā. Tomēr tā nav taisnība. Malts uzskata, ka dažās sabiedrības daļās pastāv pretestība pret zaļajām idejām un daudzi cilvēki nenošķir ES un Igaunijas iniciatīvas.
“Tev nebūs dedzināt malku”
Latvijā neilgi pirms vēlēšanām atgriezās vēl viens populārs mīts par Zaļo darījumu. Tika apgalvots, ka, pateicoties ES politikai, tas būs nelikumīga apsildīt mājokļus ar malku, briketēm un koksnes granulām. Pirms aptuveni gada Latvijas Meža īpašnieku biedrība izplatīja šo mītu, lai īstenotu savas biznesa intereses.
Viens no priekšlikumiem ES Atjaunojamo energoresursu direktīvā bija 2023. gadā ierobežot atbalstu koksnes izmantošanai lielās katlu mājās, kurās izmanto šķeldu. Priekšlikums netika atbalstīts. Malkas izmantošana apkurei nav aizliegta ne direktīvā, ne Latvijas tiesību aktos.
Latvijā tas ir kļuvis par aktuālu tematu, jo ir viens no visvairāk apmežoto ES un viena no līderēm koksnes izmantošanā apkurei. Pirms EP vēlēšanām vairākas populistiskās partijas sāka izmantot šo naratīvu, pārpludinot sociālos medijus ar vienu nepatiesu apgalvojumu pēc otra.
No populistiem visskaļākā ir “Latvijas Pirmā”, kas pirms dažiem gadiem bijušā oligarha Aināra Šlesera vadībā izcēlās kā pret vakseksuālismu noskaņota partija un kas līdz 2022. gada 24. februārim aicināja uz ciešāku draudzību ar Krieviju. Tagad tās pārstāvji, kuru vidū netrūkst sazvērestības teoriju piekritēju, regulāri saviem desmitiem tūkstošu sekotāju stāsta, ka Zaļā vienošanās ir bīstama, tā novedīs Latviju līdz bankrotam un daudzus tās iedzīvotājus – nabadzībā. Vairākas partijas izmanto arī veco mītu ka Latvija ir zaļākā vai viena no zaļākajām valstīm Eiropā un tāpēc tai nav vajadzīga nekāda ES zaļā politika. Jāatzīmē, ka stāsts par Latviju kā zaļāko valsti ES, saskaņā ar Jeila Universitātes un Kolumbijas Universitātes Vides rādītāju indeksu (Environmental Performance Index – EPI), bija patiess pirms 12 gadiem, bet vairs nav.
“10 000 imigrantu gadā”
Arī Latvijā pirms vēlēšanām populistiskās partijas centās biedēt sabiedrību ar stāstiem par migrantiem. Vēl pavisam nesen kāds Nacionālās apvienības, kas pēc ilgiem gadiem valdībā bija kļuvusi par opozīcijas partiju, kandidāts TikTok vietnē paziņoja, ka “izskatās, ka Eiropu sagraus nevis karš, bet cita nelaime”, proti, imigranti. Vēlāk citi kandidāti izplatīja apgalvojumu, ka nesen pieņemtā ES Migrācijas pakts rezultātā Latvijai varētu nākties uzņemt 10 000 imigrantu vai maksāt 200 miljonus eiro gadā (faktiski 99 cilvēkus jeb 2 miljonus eiro). Šo nepamatoto apgalvojumu atkārtoja jau minētā partija “Latvija vispirms”.
“Negodīgas vēlēšanas”
Kā parasti, dezinformatori, no kuriem daži tagad ir arī vēlēšanu kandidāti, centās radīt aizdomas, ka EP vēlēšanu rezultāti tiks viltoti. Igaunijā konservatīvā populistiskā partija EKRE izplatīja baumas, ka vēlēšanas nav godīgas. Tā apgalvoja, ka partijas popularitātes reitingi, par kuriem ziņo plašsaziņas līdzekļi. bija zemāki nekā tiem vajadzētu būt. Latvijā viens no galvenajiem dezinformācijas dalībniekiem Rūdolfs Brēmanis aicināja nepiedalīties priekšlaicīgajā balsošanā, apgalvojot, ka saskaņā ar iekšēju informāciju balsis tiks viltoti. Brēmanis ir viens no pret vaksiksu noskaņotajiem aktīvistiem, kas ieguva popularitāti pandēmijas laikā. Tagad, tāpat kā citi šādi populisti, viņš sevi uzskata par politiķi un kandidē vēlēšanās. Tikmēr viņš arī apmelo valsti, izplatot dažādas sazvērestības teorijas un Kremļa dezinformāciju.
Aiz robežas Lietuvas populisti centās radīt šaubas par Lietuvas prezidenta vēlēšanu leģitimitāti. Viņi salīdzināja Lietuvu ar Ziemeļkoreju un Krieviju, jo vēlēšanās nepiedalījās Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji. Prezidenta vēlēšanas, kas noslēdzās maija beigās pēc divām kārtām, iespējams, novērsa uzmanību no EP vēlēšanām. Pēc Delfi Lietuva pārstāves Aistes Meidutes (Aistė Meidutė) teiktā, pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām ar ES saistītās dezinformācijas nebija vairāk nekā parasti.
“ES rosina palielināt pensionēšanās vecumu”
Maija sākumā Latviju pāršalca vēl viena ar ES saistīta dezinformācijas tēma. Vairāki pazīstami populisti apgalvoja, ka ES kopā ar citām starptautiskām organizācijām, pieprasa Latviju paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 75 gadiem. Tas tā nebija, un Latvijai pašai nav plānu paaugstināt pensionēšanās vecumu (pašlaik 65 gadi). Tas ir īpaši jutīgs jautājums valstī, kurā ir viens no īsākajiem paredzamā mūža ilgumiem un viena no zemākajām pensijām ES. Iespējams, tieši tāpēc meli ātri vien kļuva virāli sociālajos tīklos Facebook un TikTok, kur ieraksti un video ar šo apgalvojumu kopumā sasniedza vismaz 300 000 cilvēku. Sākotnējais šo melu avots bija iepriekš minētais Bremanis.
“Eiropa velk mūs karā”
Baltijas valstīs ir izplatīta Kremļa dezinformācija. Kaili Malts no igauņu Delfi norāda, ka tā galvenokārt sastāv no apgalvojumiem par Rietumu pievienošanos karam Ukrainā. Piemēram, Igaunijā Krievijas Ārlietu ministrijas meli ka valsts ir nosūtījusi uz Ukrainu gandrīz 200 algotņu. Līdzīgi apgalvojumi izskanēja arī par Francijas armiju. Arī vecie meli par ASV bioloģiskajām laboratorijām Ukrainā nepazudīs. Gan Lietuvā, gan Igaunijā lielu uzmanību ir izpelnījusies arī Kremļa ilgstoši izplatītā dezinformācija par Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un viņa ģimeni. Tiek apgalvots, ka Ukrainas līderis ir narkomāns, tāpēc viņa vietā vēlēšanās kandidēs viņa sieva Oļena Zelenska, savukārt Zelenskas labdarības fonds tiek apsūdzēts par darbojas pedofilu tīklu, kas piegādā ukraiņu bērnus bagātajiem cilvēkiem Rietumos.
Latvijā šādi acīmredzami safabricēti meli ir reti populāri. Tomēr citi apgalvojumi, piemēram, ka Krievijas karš Ukrainā patiesībā ir Rietumu inscenēts vai ka Ukraina ir vāja, korumpēta un tai nav izredžu uzvarēt, joprojām tiek izplatīti, īpaši TikTok. Latvijā labas izredzes iegūt vietu EP ir Kremļa naratīvu atbalstošajai partijai ” Par stabilitāti!”, kas apgalvo, ka šajās vēlēšanās ir tikai viena izvēle – karš vai miers. Tā atklāti stāsta vēlētājiem, ka ES nozīmē zaudēt neatkarību un ka pašreizējie savienības līderi cenšas mūs ievilkt jaunā bruņošanās sacensībā, kurā nav vietas labklājības interesēm.
Par pārsteigumu daudziem, pirms dažiem gadiem šī partija tika ievēlēta tika ievēlēta Latvijas parlamentā, prasmīgi izmantojot TikTok. Tas nepalika nepamanīts, un šoreiz TikTok tīklā bija aktīvi daudz vairāk politiķu – īpaši tie, kas pārstāvēja radikālāk noskaņoto sabiedrības daļu. Lieki piebilst, ka viņu vēstījumi tur ir pavisam atšķirīgi no tā, ko viņi saka, piemēram, sabiedrisko raidorganizāciju debatēs.
Lejupielādējiet ziņojumu šeit: