Informācijas (ne)ievainojamības mazināšana, izmantojot situācijas riska apzināšanos un uz cilvēku vērstas pieejas: Konceptuālais modelis
2023
Auksė Balčytienė | Vecākā pētniece, VMU
Dmytro Iarovyi | Jaunākais pētnieks, VMU
…ar citu BECID pētnieku grupas, ko vada BECID galvenā pētniece, profesore Andra Siibak, UTARTU, palīdzību un ieguldījumu.
Tartu Universitātes (UTARTU) koordinētā ES finansētā projekta ar ID 118471 D3.1 daļa.
Šajā analīzē ir aplūkots (ne)informācijas neaizsargātības jēdziens, izklāstot noteicošos faktorus, saskaņā ar kuriem indivīdi un grupas ir uzņēmīgi pret tiešsaistes manipulāciju pārākuma kaitīgajām sekām.
Definēt “(ne)informācijas neaizsargātības” jēdzienu ir sarežģīti, jo tas ir daudzdimensionāls un specifisks, kas ir atkarīgs no individuālajām īpašībām un konteksta apstākļiem. Tāpēc šajā darbā ir integrēti uz cilvēku vērsti informācijas apstrādes aspekti, iekļaujot individuālos (sociāli demogrāfiskos raksturlielumus, piemēram, vecumu un izglītību) kopā ar sociālpsiholoģiskajām spējām, piemēram, pašvērtējumu un vērtībām, kas kļūst īpaši svarīgi lēmumu pieņemšanas situācijās, kurās ir tendence uz konfliktiem un domstarpībām. Turklāt šajā pieejā ir iekļautas sociāli strukturālās un situatīvās iezīmes, kas ir izplatītas mūsdienu plašsaziņas līdzekļos un komunikācijā.
Atspēriena punkts šeit ir balstīts uz atziņu, ka informācijas manipulācijas būtiski ietekmē digitālās tehnoloģijas un informācijas pieejamība, bet, kas ir vissvarīgāk, arī nacionālā konteksta specifika, proti, sociokultūras vērtības un tradīcijas informācijas sniegšanā un izmantošanā. To vidū ir gan darba kārtības noteikšanas un reprezentācijas medijos raksturīgās iezīmes, gan, kas ir vissvarīgāk, individuālie faktori, piemēram, individuālā mediju pieejamība un digitālās prasmes, kā arī sociālpsiholoģiskie aspekti, tostarp dažādi (kognitīvie) aizspriedumi, mediju informētība un ar to saistītie morālās argumentācijas faktori lēmumu pieņemšanas un informācijas apstrādes procesā.
Šajā kontekstā universālistiskas politikas veidošanai ir nepieciešama paaugstināta jutība un izpratne par riskiem, kas saistīti ar manipulatīva satura izplatīšanu un atsevišķu dalībnieku reakciju uz disfunkcionālām komunikācijas situācijām. Ir svarīgi ņemt vērā, ka, lai gan (ne)informācijas neaizsargātība ir kļuvusi par mediju politikas debašu sastāvdaļu, tā tomēr joprojām ir ekspertu zināšanu joma. Risinājumi tiek radīti, raugoties “no augšas”, piemēram, ierosinot mediju lietotprasmes programmas vai veicinot faktu pārbaudi mediju organizācijās. Neraugoties uz šiem centieniem, trūkst pietiekamu zināšanu un uz pierādījumiem balstītas izpratnes par kaitīga satura ietekmes apjomu uz cilvēku domāšanu, tādējādi ietekmējot sabiedrības integritāti. Tāpēc uzsvars tiek likts uz konceptuālu definīciju un pētījumu rezultātu izvērtēšanu, kas izgaismo (ne)informācijas neaizsargātības riskus. Noslēgumā tiek piedāvāts konceptuāls modelis, kas integrē visus šos kritiskos aspektus.
Lasiet analīzi šeit: D3.1 (2) Dezinformācijas ievainojamības mazināšana