Analītiskie ziņojumi par propagandas un dezinformācijas ienākšanu Baltijā no Krievijas un Baltkrievijas

Tartu Universitātes (UTARTU) koordinētā ES finansētā projekta ar ID 118471 2.2. rezultāts.

Filips Lastovskis | Delfi

Krievijas un Baltkrievijas propaganda konsekventi attēlo Latviju kā Rietumu, īpaši ASV, ģeopolitisko interešu turpinājumu, to pasniedzot kā agresīvas, NATO vadītas kampaņas pret Krieviju frontes dalībnieci. Latvija tiek raksturota kā valsts, kurā valda “rusofobiska elite”, kas, iespējams, īsteno politiku, kuras mērķis ir provocēt Maskavu, vienlaikus upurējot savu pilsoņu labklājību. Šis naratīvs deleģitimizē Latvijas stratēģiskos lēmumus, piemēram, atbalstu Ukrainai un aizsardzības izdevumu palielināšanu, kā neapdomīgu, no ārpuses uzspiestu izvēli, kas neatspoguļo Latvijas iedzīvotāju gribu. Šim tēlam ir divkāršs mērķis: graut iekšējo uzticību demokrātiskajām institūcijām un ieteikt, ka ciešākas saites ar Krieviju būtu racionālāks un izdevīgāks ceļš.

Krievijas un Baltkrievijas izmantotās dezinformācijas metodes ir ne tikai sinhronizētas, bet bieži vien neatšķirami atšķirīgas. Baltkrievijas naratīvi bieži atkārto un pastiprina Kremļa runas – vai tas būtu par NATO ekspansionistiskajām ambīcijām, Baltijas valstu ekonomisko lejupslīdi vai krievvalodīgo vajāšanu. Minskas un Maskavas ziņošanas stratēģijas pārklājas trīs galvenajos aspektos: pirmkārt, Baltijas valstu centieni aizsardzības jomā tiek atspoguļoti kā militarizācija un agresija; otrkārt, lai izraisītu sabiedrības neapmierinātību, valsts drošības izdevumi tiek pretnostatīti sabiedriskajiem pakalpojumiem, kas pasliktinās, un, treškārt, tiek izmantoti safabricēti vai izkropļoti notikumi (piemēram, iespējamā slikta izturēšanās pret migrantiem vai Krievijas dronu avārijas), lai veidotu sazvērestības naratīvus. Baltkrievija darbojas kā propagandas atbalss kamera, kas neatkarīgas balss aizsegā pastiprina Krievijas vēstījumus, nodrošinot Kremļa naratīviem plašāku tvērumu un uzticamību.

Gan Krievijas, gan Baltkrievijas propaganda cenšas graut Baltijas valstu vēsturisko un politisko leģitimitāti. Latvija bieži tiek raksturota kā vēsturiskas kļūdas vai Rietumu iejaukšanās produkts, un tās nacionālā identitāte tiek noraidīta kā mākslīga. Šos uzbrukumus papildina apsūdzības par sistemātisku krievvalodīgo minoritāšu diskrimināciju un tā saukto “domu policiju” pret citādi domājošajiem. Baltkrievijas plašsaziņas līdzekļi ne tikai atkārto šos apgalvojumus, bet arī papildina tos ar emocionālām liecībām no pārbēdzējiem un “parastiem pilsoņiem”, kuri slavē autoritāro režīmu un kritizē dzīvi Rietumos. Šie stāsti cenšas normalizēt autoritārismu un attēlot demokrātisko sabiedrību kā liekulīgu, sašķeltu un naidīgu. Galu galā koordinētā propagandas kampaņa darbojas, lai destabilizētu sabiedrības uzticēšanos, atturētu no integrācijas un padarītu Krieviju un Baltkrieviju par morāles cietoksni pretstatā dekadentiskajiem Rietumiem.