Krāpšanas pasaule laika gaitā ir kļuvusi arvien izsmalcinātāka. Pirms gadiem policija brīdināja cilvēkus tirgū nepirkt iesaiņotas preces, tās iepriekš nepārbaudot, jo biksu pāra vietā varēja izrādīties, ka iepakojumā ir tikai viena bikšu stara. Šodien mums jārunā par shēmām, kurās cilvēki tiek ievilināti tiešsaistes krāpniecībā, kas viņiem var izmaksāt ne tikai biksu pāra cenu, bet arī mājokli, dzīves ietaupījumus un pat atstāt parādos.
Ar šādiem vārdiem policijas darbiniece Mārja Punaka iepazīstināja ar BECID jaunākā vebināra tēmu.
Īpaši spilgts nesens piemērs nāk no Igaunijas, kur Igaunijas Mākslinieku savienība (EKL) 18. maijā paziņoja, ka kļuvusi par liela mēroga finanšu krāpšanas upuri. Preses konferencē EKL prezidente Mārina Ektermane skaidroja, ka 15. maijā ap plkst. 13.00 SEB banka sazinājās ar viņu saistībā ar aizdomīgiem darījumiem, kas tika veikti, izmantojot galvenās grāmatvedes kontu. Darījumi tika veikti gan no organizācijas Swedbank, gan SEB kontiem. Pēc Ektermanes teiktā, kopējie zaudējumi sasniedza gandrīz 700 000 eiro.
Šis gadījums parāda, cik pārliecinošas un izsmalcinātas ir kļuvušas mūsdienu krāpšanas shēmas, un uzsver, cik svarīgi ir palīdzēt atmiņas institūciju darbiniekiem atpazīt un novērst šādus draudus.
Bibliotēkas, muzeji, arhīvi un galerijas bieži ir vietas, kur cilvēki meklē palīdzību digitālo pakalpojumu izmantošanā vai informācijas pārbaudē. Īpaši gados vecāki cilvēki un personas ar mazāku digitālo pieredzi uzticas atmiņas institūciju darbiniekiem un bieži vēršas pie viņiem pēc padoma, sastopoties ar iespējamu krāpšanu, dezinformāciju vai aizdomīgām darbībām tiešsaistē.
2026. gada 1. jūnijā BECID organizēja vēl vienu vebināru atmiņas institūciju profesionāļiem visās Baltijas valstīs. Šoreiz tika pievērsta uzmanība jaunai tēmai – tiešsaistes krāpšanai, krāpniecības shēmām un digitālajai drošībai. Vebinārā tika apskatīti biežāk sastopamie draudi un shēmas, ar kurām lietotāji saskaras mūsdienās, kā atpazīt brīdinājuma pazīmes un kādus praktiskus soļus var veikt, lai novērstu krāpšanu. Tika apspriestas arī plašākas saiknes starp krāpšanu, digitālo informācijas vidi un kiberdrošību.
Vebinārā piedalījās kopumā 153 dalībnieki: 83 igauņu valodas grupā, 50 latviešu valodas grupā un 20 lietuviešu valodas grupā. Kā ierasts, dalībnieki tika sadalīti valodu grupās – igauņu, latviešu un lietuviešu valodā.
Igaunija: Tiešsaistes krāpšanas pieaugošā izsmalcinātība
Igaunijas grupā policijas darbiniece un Policijas un robežsardzes pārvaldes komunikācijas vadītāja Mārja Punaka sniedza pārskatu par pašreizējo tiešsaistes krāpšanas situāciju Igaunijā.
Pēc Punakas teiktā, tiešsaistes krāpšana kļūst arvien sarežģītāka un sistemātiskāka. Vien Igaunijā šogad krāpniekiem jau izdevies izkrāpt aptuveni 8 miljonus eiro.
Lai cīnītos pret pieaugošo apdraudējumu, Policijas un robežsardzes pārvalde ir izveidojusi īpašu krāpšanas apkarošanas darba grupu, cieši sadarbojas ar citām valsts iestādēm un gatavo jaunus informatīvos materiālus un izpratnes veicināšanas kampaņas dažādām mērķgrupām.
Īpaša uzmanība pašlaik tiek pievērsta tā sauktajām “kombinētajām krāpšanām”, kurās vienas shēmas laikā krāpnieki uzdodas par vairākām dažādām organizācijām, kā arī mākslīgā intelekta radītiem un manipulētiem attēliem, kas drīzumā var kļūt par vienu no nozīmīgākajiem jaunajiem draudiem.
Lai gan zaudējumi no tiešsaistes tirdzniecības platformu krāpšanām pēdējos gados nav būtiski pieauguši, joprojām ir gadījumi, kad cilvēki nonāk tik spēcīga psiholoģiskā spiediena ietekmē, ka krāpšanas rezultātā pārdod savu mājokli. Policija norāda, ka daudzi cilvēki regulāri saņem krāpnieciskus e-pastus un zvanus, tādēļ profilakse, informētība un kritiskā domāšana ir svarīgāka nekā jebkad agrāk.
Latvija: Izprast krāpnieku scenāriju
Latviešu valodas grupā Marina Ivanova no Jaunā Austrumu kultūras institūta dalījās savā personīgajā pieredzē par krāpšanas metodēm. Viņa savu stāstu pasniedza īpaši saistošā veidā – kā teātra scenāriju.
Kā skaidroja Marina, rūpīgi analizējot gan savu pieredzi, gan daudzus citus gadījumus, viņa saprata, ka, lai gan vide un personāži mainās, krāpnieku scenārijs paliek pārsteidzoši līdzīgs.
Marina uzsvēra arī vairākus psiholoģiskus un situatīvus faktorus, kas ietekmē cilvēku rīcību pēc tam, kad ar viņiem sazinās krāpnieki. Viņa akcentēja, cik svarīgi ir apstāties, veltīt brīdi pārdomām un aprunāties ar kādu, kurš nav tieši iesaistīts situācijā, jo tas bieži ir ātrākais un efektīvākais veids, kā izjaukt krāpnieka stratēģiju un atgūt skaidru skatījumu.
Svarīgi, ka Marina uzsvēra – par krāpšanas upuri var kļūt ikviens, tostarp augsti izglītoti un jauni cilvēki. Krāpšana nav saistīta ar zināšanu vai intelekta trūkumu; tā balstās uz kognitīvu manipulāciju, emocionālu spiedienu un rūpīgi izstrādātām psiholoģiskām metodēm.
Lietuva: Krāpšanas gadījumi un datu aizsardzība
Lietuviešu valodas grupā Gertruda Pliaukštīte sniedza prezentāciju par krāpšanas un datu noplūdes gadījumiem Lietuvā, daloties ar reāliem piemēriem un ieskatu krāpnieku izmantotajās metodēs.
Papildus neseniem gadījumu pētījumiem Gertruda sniedza dalībniekiem praktiskus padomus, kā labāk aizsargāt sevi un savus personas datus. Īpaša uzmanība tika pievērsta ikdienas paroļu veidošanas un pārvaldības paradumiem, uzsverot, ka spēcīgas paroles ir viens no efektīvākajiem aizsardzības līdzekļiem pret krāpšanu, identitātes zādzībām un kiberdraudiem.
Tā kā krāpšanas shēmas visā Baltijas reģionā turpina attīstīties, digitālās pratības un informētības stiprināšana kultūras un GLAM sektora profesionāļu vidū joprojām ir ļoti svarīga. Nodrošinot darbiniekus ar zināšanām, kas palīdz atpazīt krāpšanu, atbalstīt lietotājus un veicināt drošu uzvedību tiešsaistē, atmiņas institūcijas var būtiski veicināt noturīgākas un informētākas sabiedrības veidošanu.